Nāk rudentiņš kā tanī senā dziesmā
Nāk ziema un grib ņemti bāleliņš
Grib bāleliņš sev līgaviņu ņemti
Bet nezin, ka šorīt jau viņa paņemta
Lūk, vēji nes jau lapas nosarkušas
Caur Rīgu nes projām un skūpsta nost
Noskūpstītas lapas no rīta šai rudenī
Ko nu būs ņemti šo rudentiņu, šo rudentiņ’
Jāņem būs sūrā uguns, ko kūrām šai rudenī
Sudrabs, ko lēja zīlējot vējā ik rudentiņ’
Būs jāzīlē kā tanī senā dziesmā tā nākotnē
Kas nezināma nāk, būs jāiet tur
Tā Rīgas uguns jūtam’ šai rudenī
Kurš atkal, atkal zīlēt liek
Jo vēji nes jau lapas nosarkušās
Caur Rīgu nes, no jauna skūpsta nost
2x
Noskūpstītas lapas no rīta šai rudenī
Ko nu būs ņemti šo rudentiņu, šo rudentiņ’
Jāņem būs sūrā uguns, ko kūrām šai rudenī
Sudrabs, ko lēja, zīlējot vējā ik rudentiņ’
Šai rudenī
Ik rudentiņ’
Šai rudenī
Sudrabs, ko lēja,
Zīlējot vējā
Ik rudentiņ’
